Jau maijā nodibinājums “Fonds Līdzskaņa”, kas izveidots, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem mūziķiem, uzsāka sociālo kampaņu “Nevajag izlikties, bet... BŪS LABI!”, lai nodrošinātu finansējumu psihologu un psihoterapijas konsultācijām mūziķiem, kam radušās mentālās veselības un psiholoģiskas problēmas Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ. 17. septembrī ar Mūziķu labdarības skrējienu pie Māras dīķa Rīgā sociālā kampaņa ir noslēgusies, bet nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” mājaslapā lidzskana.lv sabiedrība joprojām var ziedot grūtībās nonākušiem mūziķiem.
Lasīt vairāk
Par savu problēmu ar dzīves ritmu un ikdienu stāsta mūziķis un mūzikas pedagogs:
Nesen lasīju rakstu jūsu “Facebook” kontā, kur mūziķe Būū stāstīja, ka radošajā sfērā ir rutīnas trūkums. Tas mani ierosināja uzrakstīt jums, un pastāstīt par savu problēmu – manā dzīvē ir iestājusies tik liela rutīna, ka vairs negūstu gandarījumu no paveiktā. Ikdienā esmu mūzikas skolotājs privātskolā, bet vakarā pasniedzu nodarbības jaunajiem mūziķiem mūzikas skolā. Savukārt brīvdienās spēlēju grupā. Mana kā šīs jomas pārstāvja problēma, tieši otrādi, jau vairākus gadus ir pārlieku lielā rutīna – mācību stundas no 8:30–15:30, mūzikas nodarbības 16:00–19:00, grupas mēģinājumi divas reizes nedēļā un koncerti nedēļas nogalēs. Lai arī Covid-19 pandēmijas laikā šis ritms tika izjaukts, izveidojās jauna, taču tikpat nogurdinoša rutīna pie datora ekrāniem. Saka, ka rutīna ir laba lieta, tomēr jūtu, ka tā mani pārvērš par robotu. Ko darīt? Iet prom no darba vai grupas?
Mūziķu skrējiens notiks 2022. gada 17. septembrī no pulksten 11.00 līdz 13.00 Rīgā, pie Māras dīķa. Piesakies skrējienam, reģistrējot savu dalību un veicot ziedojumu 10 eiro apmērā. Visi skrējiena dalībnieki iegūs arī piemiņas medaļu par dalību skrējienā, kā arī piedalīsies atbalstītāju balvu izlozē.
Lasīt vairāk
Laura Jēkabsone ir populārās grupas “Latvian Voices” dalībniece – viņas muzikālo panākumu saraksts ir garš, bet sasniegumi profesijā – ļoti cienījami. Ne velti “Latvian Voices” ir saņēmusi daudzas mūzikas industrijā augsti vērtētas balvas. It kā būtu viss, lai varētu sevi saukt par mūzikas jomā gandarījumu guvušu cilvēku. Taču intervijā Laura atklāti stāsta par savu pieredzi, izejot terapijas seansus pie psihoterapeita, par to, kā cīnīties ar mentālās veselības problēmām, no kurām nav pasargāts neviens.
Lasīt vairāk
Par savu psiholoģisko problēmu, ar kuru sadzīvot kļūst arvien grūtāk, stāsta viens no Latvijas reperiem:
Esmu reperis, līdz ar to daudz laika pavadu cilvēku “barā” vai uz skatuves. Gandrīz visu laiku esmu cilvēkos... Tomēr tajā pat laikā visu laiku iekšēji jūtos vientuļš. Runājot ar cilvēkiem, nepamet sajūta, ka viņi nemaz nevēlas ar mani komunicēt, savukārt esot skatuves epicentrā pat šķiet, ka neesmu “uz vietas”, bet esmu kaut kur kaut kādā savā pasaulē. Bieži gadās, ka esot cilvēku pūlī top jaunas rīmes, jo nešķiet, ka esmu piederīgs apkārt esošajiem un apkārt notiekošajam. Ar prātu jau saprotu, ka cilvēkiem apkārt esmu svarīgs... Tad kāpēc nespēju justies, kā nākas?
Ko darīt, ja mentālo problēmu risināšanā vairs nepalīdz pat psihologa konsultācijas? Savā stāstā dalās Latvijas šlāgergrupas līderis (42 gadi):
Nu jau vairākus gadus regulāri apmeklēju psihologa konsultācijas, lai vieglāk tiktu galā ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Lai arī pēdējos 2 gadus konsultācijas vairāk bija attālinātā režīmā, līdz šim tās palīdzēja un jutos labi. Taču pēdējos 9 mēnešos gan vairs tā nevar teikt. Pats jūtu, ka kļūstu depresīvāks, nav viegli saņemties pat koncertiem, nemaz nerunājot par piedalīšanos saviesīgajā dzīvē, aktivitātēm ar kolēģiem–mūziķiem... Izdomāju nomainīt psihologu, lai gan ar iepriekšējo sadarbojos vairāk nekā 4 gadus. Pie speciālista liekas, ka atveros, bet, izejot no kabineta, šķiet, ka neko neesmu pateicis un naktīs mokos ar domām un emocijām, kuras nemāku atrisināt. Kā rīkoties šādā situācijā? Man jāmeklē nopietnāka speciālista palīdzība?
Kāpēc mūziķi nerunā par mentālajām problēmām?
Lasīt vairāk
Pēdējā gada laikā vairs nespēju pabeigt projektus laikā.
Esmu producents un ikdienā strādāju ar vairākiem mūziķiem un viņu mūziku. Jau vairāk kā 10 gadus ik dienas dzīvoju pēc konkrēta grafika – ceļos 6 no rīta, ja vien iepriekšējā dienā nav bijis koncerts. Pēc rīta skrējiena svaigā gaisā, no 8 rītā līdz 12 dienā aktīvi daru darbus. Pēc pusdienām atkal 4 stundas strādāju. Līdz šim nekad nebiju kavējis projektu termiņus, kā arī nenācās domāt attaisnojumus, kādēļ kaut kas nav paveikts kārtīgi. Tomēr nu jau gandrīz pusotru gadu vairs nesanāk ievērot paša izveidoto grafiku – guļu līdz 11 rītā, vakaros nevaru aizmigt. Kad cenšos koncentrēties darbam, uzmanība novēršas pat pie mazākajiem sīkumiem – no ielas skan mūzika, uz galda glāzē šūpojas ūdens un līdzīgi. Kolēģi man saka, ka esmu pasācis runājot knibināt pirkstus un ar pildspalvu sist pa galdu, agrāk man neviens to nebija teicis.
(Producents, 56 gadi)
Par ne visai ierastu psiholoģisku problēmu stāsta Latvijā zināma dziesmu tekstu un mūzikas autore:
Labdien! Šoreiz vēlos palikt anonīma persona. Jūs manus tekstus un mūziku noteikti esat dzirdējuši citu mūziķu izpildījumā, jo ikdienā rakstu vārdus un mūziku dažādiem izpildītājiem. Es neslēpju, ka esmu dzimumneitrāla persona – neesmu ne sieviete, ne vīrietis. Man ir ļoti žēl, ka latviski man nav iespējas izteikties tā, lai sevi neieliktu kādā no dzimumiem, bet ne par to ir šis stāsts. Lai arī ikdienā es neesmu redzama uz skatuves publikas priekšā, joprojām manā darbā un dzīvē ir nepieciešams, lai cilvēki mani uztvertu nopietni. Tas, ka esmu dzimumneitrāla persona, nemaina to, ka es esmu laba savā darbā un spēju izdarīt visu, kas nepieciešams. Bieži saskaros ar gadījumiem, kad man liek izvēlēties – esmu sieviete vai vīrietis, sākot no apģērba, līdz pat vārdam un uzrunas formai. Nemaz nerunāsim par pārmetumiem, ka man nepieciešams nodibināt attiecības, lai es kaut ko šajā dzīvē būtu sasniegusi. Kā man rīkoties situācijās, kad sastopos ar šādiem pārmetumiem? Kā tikt galā ar emocionālo slogu, kas rodas no sabiedrības nosodījuma?
Jūnijā ir apkopoti nodibinājuma "Fonds Līdzskaņa" veiktās mūziķu aptaujas rezultāti par radošās profesijas pārstāvju psiholoģisko stāvokli un mentālo veselību. Kā atzīst "Fonda Līdzskaņa" valdes priekšsēdētāja un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Grīna, tad aptaujas rezultāti ir satraucoši.
Lasīt vairāk
Par beidzamajā laikā parādījušos paaugstinātu aizkaitinātību mums stāsta Latvijā zināma operdziedātāja, tomēr vēloties šajā gadījumā palikt anonīma:
Kopš bērnības esmu bijusi ļoti mierīga, un šķiet, ka nekas nevar mani sadusmot. Arī stresa situācijās parasti biju tā, kura saglabāja mieru. Tomēr pēdējā laikā mani ir ļoti viegli aizkaitināt, pat klausītāji, kuri koncertā bieži lieto telefonu, manī izraisa dusmas, un tās ir grūti kontrolēt. Man tas ir ļoti neraksturīgi, tādēļ vēlos saprast, kas to izraisa. Pēdējos mēnešus guļu ļoti labi, sportoju, un pat “izlādējos”, ejot uz boksu, tomēr šķietami nekas nepalīdz būt mierīgai un “neuzvilkties” par sīkumiem.
Savu stāstu mums uzticēja Latvijā zināmas grupas ģitārists un dziedātājs (32 gadi), tomēr šajā gadījumā vēloties palikt anonīms:
- Covid-19 pandēmijas laikā koncerti nenotika, un biju jau atradis citus peļņas veidus. Tomēr kopš gada sākuma, kad sākām atgriezties aktīvā kultūras dzīvē, esmu kļuvis ļoti aktīvs un atgriezies uz skatuves. Lai arī visu Covid-19 laiku mājās sportoju un piekopu veselīgu dzīvesveidu, jūtu, ka pēdējos divus mēnešus man vairs nav spēka ne koncertiem, ne sportam... Ik reizi, kad jādodas uz koncertu (un tas taču iepriekš bija kaut kas tāds, kas vienmēr sagādāja prieku), cenšos izdomāt attaisnojumus, lai varētu palikt gultā. Nav vēlmes ne ierastajām nodarbēm, ne kam jaunam, lai arī visu mūžu esmu bijis ļoti aktīvs un centies atrast jaunus izaicinājumus. Pēdējā mēneša laikā ļoti bieži saaukstējos un slikti guļu. Baidos, ka, strauji atgriežoties darbos, mani ir piemeklējis izdegšanas sindroms. Vai tā varētu būt? Kā ar to cīnīties?
Liene Grantiņa ir klīniskā un veselības psiholoģe ar vairāk nekā desmit gadu darba pieredzi, palīdzot cilvēkiem tikt galā ar mentālās un psiholoģiskās veselības problēmām. Viņas rūpju lokā ir gan bērni, gan pieaugušie. Un starp tiem cilvēkiem, kam palīdzēts, ir arī daudzi radošo profesiju pārstāvji.
Lasīt vairāk
Maijs ir Mentālās veselības mēnesis, kurā atklāti runājam par problēmām, kas tieši skar mūsu dzīves. Radošie ļaudis – mūziķi, mākslinieki, literāti – ļoti bieži saasināti uztver norises gan personīgajā dzīvē, gan sabiedrībā, pārlieku emocionāli reaģē uz notikumiem, un bieži paši iedzīvojas mentālajās problēmās. Tāpēc “Fonds Līdzskaņa” uzsāk atbalsta kampaņu mūziķiem, kuri gan pandēmijas, gan kara Ukrainā, gan citu iemeslu dēļ saskārušies ar mentālās veselības sarežģījumiem. Kampaņas noslēgumā – 2022. gada 17. septembrī – Rīgā tiks organizēts Mūziķu labdarības skrējiens ar vadošo Latvijas mūziķu, radiostaciju un mediju piedalīšanos, lai vāktu līdzekļus grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam, nodrošinot viņiem psiholoģisko atbalstu.
Lasīt vairāk“Fonds Līdzskaņa” atbalsta mūziķus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nevar aktīvi darboties mūzikas nozarē. Fonds sniedz gan atbalstu veselības un sadzīvisku problēmu pārvarēšanai, gan piedāvā praktisku palīdzību, lai uzlabotu mākslinieka ikdienas apstākļus vai aktualizētu radošo darbību.
Vairāk par fondu Nodibinājuma statūti Nodibinājuma nolikums
© lidzskana.lv, 2024. Visas tiesības aizsargātas.
