Jūnijā ir apkopoti nodibinājuma "Fonds Līdzskaņa" veiktās mūziķu aptaujas rezultāti par radošās profesijas pārstāvju psiholoģisko stāvokli un mentālo veselību. Kā atzīst "Fonda Līdzskaņa" valdes priekšsēdētāja un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Grīna, tad aptaujas rezultāti ir satraucoši.
Kā liecina rezultāti, 79% aptaujas dalībnieku mūziķu ikdienā domā un saskaras ar mentālas dabas problēmām, gandrīz divas trešdaļas (63%) paši beidzamo divu gadu laikā saskārušies ar izdegšanas problēmu (43% problēmu mēģinājuši risināt pašu spēkiem, bet 20% vērsušies pēc padoma pie speciālista), bet vēl 8% norādījuši, ka šī problēma bijusi aktuāla arī kādam draugam, kolēģim vai tuviniekam.
Kā liecina aptaujas rezultāti, lielākās problēmas sagādājuši tādi simptomi kā trauksme (59%), ilgstošs nogurums bez pamata (55%), miega trūkums un bezmiegs (45%), depresija (44%), nemotivēta vainas sajūta (37%). Bet vairāk nekā pusei aptaujāto mūziķu (57%) tas radījis arī nopietnas problēmas darbā. Savukārt kā metodes cīņai ar mentālās veselības grūtībām un iespējām "atgūties", mūziķi norāda atrašanos dabā (57%), fiziskas aktivitātes (53%), grāmatu lasīšanu (28%), veselīgu uzturu (27%), terapeita apmeklējumu (23%).
Komentējot aptaujas rezultātus, klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa norāda, ka labā ziņa ir tā, ka publiski par radošo cilvēku mentālās veselības problemātiku ir gatavi runāt 66% aptaujas dalībnieku, bet 86% no aptaujātajiem uzsver nepieciešamību par to runāt un problēmu risināt: "Tas liecina, ka mūziķi apzinās problēmas nopietnību gan sev personiski, gan mūziķu vidē kopumā," norāda psiholoģe. "Mani patiesi priecē mūziķu attieksme, jo 86% procenti mūziķu uzsver nepieciešamību pārvarēt aizspriedumus, nenoslēgties sevī, bet meklēt palīdzību pie speciālista, tāpat norādot, ka par to ir nepieciešams informēt arī sabiedrību. Nav noslēpums, ka tieši radošie cilvēki ir ļoti spēcīgs indikators visas sabiedrības mentālajam stāvoklim – galu galā tieši radošie cilvēki visjutīgāk uztver šāda veida problēmas, tieši viņi mēdz pirmie saskarties ar nopietnām mentālās veselības problēmām," uzskata psiholoģe Liene Grantiņa.
Jau ziņots, ka "Fonds Līdzskaņa" ir uzsācis labdarības kampaņu mentālās un psiholoģiskās veselības atbalstam mūziķiem – "Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!", lai nodrošinātu finansējumu psihologu un psihoterapijas konsultācijām.
"Nodibinājuma "Fonds Līdzskaņa" mājaslapā un sociālo tīklu profilos publicējam "pieredzes stāstus", pašu mūziķu izdzīvoto un pārdzīvoto mentālās veselības jomā, dodot speciālistu padomus un parādot mūziķu pieredzi, kā viņi cīnās un palīdz paši sev, lai neieslīgtu depresijā, nenonāktu līdz nopietnām veselības problēmām," kampaņas laikā paredzētos pasākumus uzskaita "Fonda Līdzskaņa" valdes priekšsēdētāja Liena Grīna.
Labdarības kampaņas noslēgums paredzēts 17. septembrī, kad Rīgā tiks organizēts Mūziķu skrējiens ar populāru mūziķu, radiostaciju un mediju piedalīšanos. Savukārt dalības maksa par piedalīšanos skrējienā tiks ziedota "Fondam Līdzskaņa", kas novirzīs saņemtos līdzekļus psiholoģiskās palīdzības sniegšanai mūziķiem.
Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:
Covid-19 pandēmijas laikā daudzu profesiju pārstāvji saskārās ar to, ka viņu profesionālā darbība tika apturēta vai reizēm pat likvidēta. Atsākoties normālam dzīves ritmam, it kā vajadzēja atgriezties darbā ar prieku, jo atkalatgriešanās bija tik ļoti gaidīta, tomēr bieži vien bija smaguma, bezjēdzības sajūta, motivācijas trūkums, nevēlēšanās strādāt. Tāpēc šobrīd var rasties jautājums, kāpēc darbs, kas agrāk radīja gandarījumu, vairs nesagādā tikpat daudz prieka kā pirms pandēmijas? Šo mūsu apmierinātību ar darbu ietekmē daudzi ārēji un iekšēji faktori, bet lielākoties mūsu apmierinātību vai neapmierinātību ar darbu ietekmē mūsu psiholoģiskais stāvoklis un izpratne par dzīves jēgu, kā arī darba nozīmīguma izvērtējums pandēmijas laikā. Arī šobrīd, kad Latviju apēno tuvējais Ukrainas karš un saņemam daudzas kara draudu ziņas, mēs sākam izvērtēt mūsu darba ilgtspējību un pieprasījumu. Piemēram, pandēmijas laikā daudzu profesiju pārstāvju darbs vairs nebija nepieciešams, tāpēc var rasties jautājums – vai es esmu apmierināts ar savas profesijas izvēli?
Psihologs Peters Varrs norāda, ka apmierinātība ar darbu ir cieši saistīta ar cilvēka uzskatu par viņa darba vērtību un personisko nozīmību, kā arī ar kolektīva ietekmi. Cilvēku patika un nepatika attiecībā pret uzdevumiem darbā atšķiras, kas arī ievērojami ietekmē viņu apmierinātību ar darbu. Apmierinātība ar darbu ir saistīta ar paša indivīda domāšanu. Šis aspekts ir svarīgs, runājot arī par darba saturu vai organizatorisko pusi, to var uzlabot, veicinot darbinieku pieredzi un pārveidojot darba uzstādījumus.
Lai gūtu panākumus savā profesionālajā darbībā, ir jāprot saskatīt sava darba jēgu, kas savukārt veicina darbības efektivitāti un apmierinātību ar darbu. Cilvēks izvēlas kādu profesiju, lai ar tās palīdzību varētu apmierināt savas vajadzības. Ja mums ir iestājusies izdegšana, tas nozīmē, ka mēs vairs neesam apmierināti ar savu darbu, iespējams, nesaskatām tā nozīmīgumu un jēgu, vai nejūtamies novērtēti kā profesionāļi.
Pēc psihologa F. Hercberga pētījumiem pastāv ārējie un iekšējie faktori, kas ietekmē apmierinātību ar darbu. Ārējie faktori ir darba alga, darba apstākļi, sociālais statuss organizācijā, organizācijas darba politika, tiešā priekšnieka attieksme un attiecības ar kolēģiem. Savukārt iekšējie faktori ir panākumi darbā, atzinība, atbildība, izaugsmes iespējas, darba process, profesionālās karjeras iespējas.
Apmierinātība ar darbu ir ļoti svarīga kā profesionāli, tā arī personīgi. Apmierinātas personas rīkojas savādāk nekā citi, un tas ietekmē citu cilvēku attieksmi pret mums, kas savukārt var veicināt šo apmierinātību. Īsā laikā cilvēki var būt gan laimīgi, gan nelaimīgi. Bieži vien apmierinātība nav reāli saistīta ar mūsu tā brīža sajūtām vai arī atbilstību vēlmēm.
Ja mēs vairs neesam apmierināti ar savu darbu vai jūtamies nomākti, vislabāk palīdzēt izdegšanas gadījumā var tuvi kolēģi un labas attiecības ar priekšnieku, kas tiešā veidā var atrisināt šo problēmu, mainot tās lietas, kas mūs darbā neapmierina. Daži cilvēki var pārvarēt izdegšanu vai citas mentālas problēmas bez speciālistu palīdzības, bet dažiem tā ir nepieciešama. Tie, kuri ir komunikabli un sociāli atvērti, vieglāk tiek galā ar šādām problēmām, jo viņi tās uztic tuviniekiem, draugiem, kolēģiem vai pat klientiem. Izrunājot esošo problēmu, mēs to sākam risināt, un bieži vien arī atrisinām. Intravertiem cilvēkiem ir grūtāk, jo viņi bieži vien nevienam neuzticas un var ieslīgt drūmās, negatīvās domās par savu pašreizējo stāvokli.
Šādiem cilvēkiem vieglāk ir atvērties speciālistam, nevis kādam sev pazīstamam cilvēkam. Visas problēmas var atrisināt runājot. Bet saruna ar psihologu, psihoterapeitu var palīdzēt ātrāk nonākt pie pozitīva risinājuma, jo viņi kā speciālisti ir mācīti sarunu virzīt uz mērķi – rast risinājumu konkrētā situācijā. Draugi bieži vien raud mums līdzi, tā pat padziļinot mūsu problēmu un nepalīdzot atrast risinājumu.
Atceries:
dot savu artavu nodibinājuma "Fonds Līdzskaņa" uzsāktajā labdarības kampaņā mentālās un psiholoģiskās veselības atbalstam mūziķiem "Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!", vari JAU TAGAD: ziedojot www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals.
