Par beidzamajā laikā parādījušos paaugstinātu aizkaitinātību mums stāsta Latvijā zināma operdziedātāja, tomēr vēloties šajā gadījumā palikt anonīma:
Kopš bērnības esmu bijusi ļoti mierīga, un šķiet, ka nekas nevar mani sadusmot. Arī stresa situācijās parasti biju tā, kura saglabāja mieru. Tomēr pēdējā laikā mani ir ļoti viegli aizkaitināt, pat klausītāji, kuri koncertā bieži lieto telefonu, manī izraisa dusmas, un tās ir grūti kontrolēt. Man tas ir ļoti neraksturīgi, tādēļ vēlos saprast, kas to izraisa. Pēdējos mēnešus guļu ļoti labi, sportoju, un pat “izlādējos”, ejot uz boksu, tomēr šķietami nekas nepalīdz būt mierīgai un “neuzvilkties” par sīkumiem.
Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:
Dusmas un aizkaitināmība var liecināt par izdegšanas sindromu, kā arī par neapmierinātību ar kādu situāciju savā dzīvē, piemēram, pārslodzi ikdienā visās jomās. Toskait gan fiziskas, gan psiholoģiskas dabas. Sākumā problēma var izpausties kā spriedze starp jums un līdzcilvēkiem, iecietības zudums.
Palielinātu aizkaitināmību var radīt sajūta par darba neefektīvumu, par to, ka jūsu darbs ir bezjēdzīgs un mazsvarīgs, apziņa, ka vairs nespējat paveikt darbus tik labi un prasmīgi kā iepriekš, kaut arī tam nav objektīva iemesla. Šīs sajūtas var atstāt ietekmi uz jūsu attiecībām privātajā dzīvē un darbavietā. Nespēja valdīt pār savām emocijām un aizkaitināmība var radīt nopietnas problēmas attiecībās, kā arī traucēt vai pat sabojāt karjeru.
Lielākā problēma ir tā, ka mēs pēc darba nemākam atslēgties no darba lietām, mēs nesam tās līdzi uz mājām, un tāpēc arī neatpūšamies. Japāņu gudrība māca – ja esi darbā, tad velti visu sevi darbam, ja esi mājās, tad domā tikai par mājas lietām. Šī atziņa ir viens no iemesliem japāņu augstākai apmierinātībai ar dzīvi, darbu un prasmei atpūsties. Ja mēs mājās lielākoties domājam tikai par darbu, atbildam uz e-pastiem, zvaniem, ziņām no darba, tad agri vai vēlu mēs varam sagaidīt izdegšanu, dusmas, aizkaitinājumu un dzīves bezjēdzības sajūtu.
Parasti mēs to attaisnojam ar to, ka nevaram paspēt izdarīt visus darba pienākumus, jo to ir sakrājies par daudz. Bet, jo vairāk mēs darām, jo vairāk darbu saradīsies. Arī darbā ir jāmāk plānot, un neņemt papildus pienākumus, kamēr vieni darbi nav padarīti. Vai arī “necepties” par nepadarītiem darbiem un nolikt tos gaidīšanas rindā, un nepārmetot sev, ka nevaram visu paveikt tūlīt un tagad. Tas ir normāli, ka mums ir plāni uz priekšu, bet visi nākotnes plāni nav jāpaveic šodien. Reizēm mums traucē mūsu perfekcionisms vai pedantisms, bet ir jāmācās sevi mīlēt un cienīt, “neizdzenot” sevi kādu būtībā mūsu eksistencei nesvarīgu darba uzdevumu dēļ. Pasaulē ir maz tādu lietu, kas ir patiešām svarīgas – tā ir veselība, dzīvība, ģimene, attiecības, bērni, ticība. Darbs ir svarīgs, bet tas nevar būt pirmajā vietā un pārņemt visu mūsu dzīvi, jo tad mēs beigās attapsimies pārguruši, izdeguši, aizkaitināti uz visu pasauli un vientuļi. Tāpēc baudiet dzīvi, baudiet laiku ar saviem tuvajiem un mīļajiem, bet darbs nekur nepazudīs!
Ko darīt?
Strukturējiet un sabalansējiet savu dienas ritmu, lai atrastu laiku lietām, kas jums sagādā prieku. Svarīgi ir labi izgulēties, ievērot regulāru diennakts ritmu, pilnvērtīgu miegu. Veiciet regulāras fiziskās aktivitātes intensīvā slodzē – vismaz no 75 līdz 150 minūtēm nedēļā.
Relaksējieties arī fiziski – peldiet, pastaigājieties, baudiet relaksējošu vannu vai SPA procedūras, dariet to, kas jums sagādā vispatīkamākās sajūtas. Atturieties no alkohola vai narkotisko vielu lietošanas, lai mazinātu stresu vai uzlabotu pašsajūtu.
Veltiet laiku ģimenei un privātai dzīvei, attīstiet ārpusdarba intereses. Iedziļinieties savu ģimenes locekļu aktivitātēs, tas jūs satuvinās un palīdzēs atslēgties no darba problēmām.
Mācieties atteikt gan darbam, gan draugiem, ja slodze ir pārāk liela. Svarīgi novilkt un ievērot robežas starp darbu un personīgo dzīvi. Pieradiniet kolēģus, ka ārpus darba laika darba pienākumi netiek veikti.
Darba laikā ievērojiet pauzes un atpūtu, atrodiet veidus, kā relaksēties un mazināt stresu – meditējiet, izstaipieties, mazliet pavingrojiet. Meklējiet atbalstu kolēģu un draugu vidū, kā arī ģimenē. Ja netiekat galā ar savām sajūtām un emocijām, tad konsultējieties pie psihologa vai psihoterapeita.
Atrodiet, kā varat veicināt savu personīgo izaugsmi, izglītojieties, dariet kaut ko citu, kas jums patīk. Izvērtējiet pozitīvās un negatīvās lietas savā darbā, iztēlojieties, vai spējat šeit strādāt turpmākos desmit gadus. Meditējiet, pielietojiet apzinātības metodes. Mācieties dzīvot šeit un tagad. Izbaudiet laiku darbā, bet, izejot pa durvīm, aizmirstiet par darbu un baudiet laiku ārpus tā. Baudiet dabu, gan lietu, gan sauli. Baudiet laiku kopā ar ģimeni, aktīvi interesējoties par viņu mazajiem un lielajiem notikumiem. Baudiet laiku vienatnē, lai sakārtotu savas domas un relaksētos.
Atceries:
dot savu artavu labdarības kampaņā mentālās un psiholoģiskās veselības grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam “Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!”, vari JAU TAGAD:
ziedo: www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals
